Dzintars ir fosilie sveķi,kuri jūras ūdeņos pavadījuši 30 līdz 90 miljonus gadu. Latvijā to visvairāk var atrast Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Un tieši tāpēc Baltijas jūru poētiski dēvē par Dzintara jūru, bet Liepāju dzejnieki nodēvējuši par "pilsētu vētru un dzintara krastā".
Dzintars kā simbols skan Māra Čaklā dzejas rindās, kurām mūziku sacerējis Imants Klaniņš. Šobrīd dziesma jau kļuvusi par Liepājas himnu –
"Pilsētā, kurā piedzimst vējš,
dzintara latvieši krogos sēž
un pa brītiņam traukus plēš
pilsētā, kurā piedzimst vējš".
Sava veida himnu Liepājai un dzintaram ir rakstījis un vēl aizvien raksta izcilais dzejnieks - liepājnieks Olafs Gūtmanis. "Man dzintars nozīmē visas mūsu tautas vēsturi, esmu to pētījis, esmu uzrakstījis grāmatu "Dzintars"," teica O. Gūtmanis.
Liepājā dzintaru var atrast ne tikai pludmalē. Dzintara vārds nebeidz skanēt arī pašā pilsētā. Pavisam netālu no pludmales ir iela, līdz kurai vējš atnes jūras šalkas, – un tā ir Dzintara iela. Jūrmalas parkā ir bijušais kinoteātris "Dzintars", tagad – "Dzintara boulings".
Baltijas dzintars pieminēts jau Tacita rakstos, kurš fiksējis, ka senie aisti (tā sauca baltus) vācot dzintaru un pārdodot citiem. Etnogrāfiskos izrakumos ir atrastas baltu dzintara rotas – kniepķeni, saktas un krelles. Tomēr ir pierādījumi, ka jau senajā Ēģiptē dzintaru pazina un cienīja. Tas arī mūsdienās ir saules akmens.
Arī mūsdienās Liepājas pludmalē cilvēki atrod dzintaru, jo īpaši pēc stiprākām vētrām tas izskalots krastā līdz ar dažādu krāsu ūdenszālēm. Netrūkst arī kolekcionāru, kas var lepoties ar visai brangiem dzintara gabaliem, kuros vēl varbūt saskatām kāds kukainis.
Liepājā strādā arī dzintara apstrādes mākslinieki, kas veido rotas un cita veida mākslas darbus. Tie nopērkami dažādās suvenīru bodītēs, Liepājas Pētertirgū un citos Liepājā notiekošos gadatirgos. Daudz Liepājas dzintara rotu noteikti aizceļojis uz ārvalstīm…
Tomēr Liepāja var lepoties ar savām 123 metru garām dzintara krellēm, kurām dzintara gabaliņu ziedojuši liepājnieki.
Konkrēts savērto dzintara gabaliņu skaits nav zināms, taču kreļļu svars esot iespaidīgs. Viens metrs krelles sverot ne mazāk kā puskilogramu, savukārt visa krelle kopumā varētu svērt vairāk nekā 60 kilogramus.
Tomēr Ginesa rekordu grāmata ir atteikusies iekļaut šīs krelles savos rekordu sarakstos, norādot, ka Liepājas dzintara krelles ir unikāla vērtība, taču Ginesa rekordu grāmatā tiekot iekļauti cilvēkiem saprotamāki un ikdienišķāki rekordi, piemēram, garākie mati, garākie nagi un citas lietas, kas saistītas ar cilvēka ķermeni, kā arī kulinārijas izstrādājumi.
Tomēr sākotnēji dzintaru vākšanas akcija tika rīkota, lai veidotu simbolisku - Latvijā lielāko dzintaru pulksteni. Tā nu mazākos dzintara gabaliņus izmantja pulksteņa veidošanai, savukārt lielākie tika savērti krellēs.
Raksta tapšanā izmantots žurnālistes Dainas Meistares materiāls no žurnāla "Liepājas vēstules".
