ERNA OŠELE

Dzimusi 1915. gada 27. aprīlī toreizējā Liepājas apriņķa Nīcas pagastā. Laikam jau no šejienes viņai šūpulī tika ielikts „mākslas gēns”. Jo Nīca ir viens no spilgtākajiem un rosīgākajiem Liepājas apkārtnes pagastiem, turklāt bijis tāds visos laikos, pie visām varām. Te tiek koptas un turētas cieņā zvejniecības, folkloristikas un amatniecības tradīcijas, te vīru un sievu balsis savijas skanīgās kora dziesmās, te zied rūpīgu saimnieču roku kopti dārzi, tik krāšņi, kādi nevienā gleznā nav attēlojami. Tuvu un tālu ir pazīstams krāsu niansēm bagātais Nīcas tautastērps. Un pat sava kino vēsture Nīcai ir. 1931. gadā ir uzņemta filma „Latviešu kāzas Nīcā”. Par šo filmu vēlāk ieinteresējās pat amerikāņu filmu kompānija „FOX”, vēl nedaudz vēlāk tā tika ieskaņota vācu valodā. Kurā Latvijas pagastā vēl ir tādas tradīcijas, kas izpelnījušās tik dzīvu interesi!

Ernu Ošeli no dzimtā pagasta dzīves ceļš ved uz Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolu, kur viņas interese pievēršas latviešu etnogrāfijai. Viņa pati ir atzinusi, ka šī interese lielā mērā veidojusies tādu personību ietekmē kā Hermanis Aplociņš un Jānis Sudmalis.

Pēc tam viņa strādā par rokdarbu skolotāju Liepājas komercskolā, Priekules tautskolā. 1945. gadā jau kā pedagoģe atgriežas savā mākslas skolā, kur nostrādā līdz pat 1991. gadam.

1959. gadā uzņemta Latvijas (tolaik- Latvijas PSR) Mākslinieku savienībā. Liels Ernas Ošeles nopelns ir tas, ka jau 1960. gadā sāk darboties šīs savienības Liepājas nodaļa. Erna Ošele to vadīja ar lielu entuziasmu un daudz darba ieguldīja Liepājas mākslas dzīves un Liepājas mākslinieku radošo aktivitāšu attīstīšanā.

Interese par latviešu etnogrāfiju ir Ernas Ošeles mūža caurviju motīvs. To viņa apliecinājusi gan veidojot savus radošos darbus tekstilmākslā, gan etnogrāfiskajos pētījumos apbraukājot Latvijas novadus, gan nodibinot Tautas lietišķās mākslas studiju „Kursa”. Tagad retais zina, ka šī studija iesākās kā rokdarbu- aušanas pulciņš vecajā kultūras namā. No pulciņa izauga studija, nevis vienkārša, bet nopelniem bagātā.

Rosīgi strādājot Erna Ošele sagaidīja savu deviņdesmito jubileju 2005. gada pavasarī. Cienījamais vecums nebija par šķērsli radošajām aktivitātēm un sabiedriskajai darbībai.

Ernai Ošelei tika piešķirta Trīszvaigžņu ordenis. Tuvojās Latvijas valsts jubileja un lielā apbalvojuma saņemšanas brīdis.

Liktenis bija lēmis citādi. Mākslinieces veselība, kas bija gana stipra vēl sagaidot lielo jubileju un arī pēc tās, pēkšņi pievīla. 2005. gada oktobrī Erna Ošele devās mūžības ceļos.

Augsto apbalvojumu viņai tomēr piešķīra. Kaut arī pēc nāves. Uz Rīgu devās kāda mākslinieces radiniece, lai no toreizējās valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas rokām saņemtu ordeni- pēdējo akcentu tajā daudzkrāsainajā dzīparu rakstā, kas saucas Ernas Ošeles mūžs.