Liepājas pilsētas būvvaldes un Liepājas Kultūras pārvaldes speciālisti mērķtiecīgi turpina darbu pie Liepājas jūgendstila apzin''ašanas un popularizēšanas. Ideja par Liepājas kā jūgenstila pilsētas popularizēšanu izaugusi no īstenotā Paula Maksa Berči jubilejas gadam veltītā pasākumu cikla, kurā līdzdarbojās gan arhitekti, gan kultūras un tūrisma speciālisti. Šo darbu iecerēts turpināt, organizējot dažadas tematiskas aktivitātes, kā arī meklējot finanšu resursus grāmatai par Liepājas jūgendstilu.
Darbu pie grāmatas „Jūgendstils Liepājas arhitektūrā” uzsācis arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis Jānis Krastiņš, kurš ir lielākā Latvijas arhitektu autoritāte tieši jūgendstila pētniecībā.
J. Krastiņš strādā Liepājā un apseko pilsētas objektus, kā arī jau ir ticies ar vairāku iestāžu un dienestu pārstāvjiem, kuru palīdzība vēl būs nepieciešama turpmāk. Jūgendstila perioda ēku pilsētā ir daudz, bet dokumentālo liecību par to tapšanu maz, tās nav apkopotas, sistematizētas un padziļināti pētītas, tāpēc izdevuma sagatavošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi,” piebilsts Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke.
Šobrīd pārrunās starp J. Krastiņu, Kultūras pārvaldi un Būvvaldes speciālistiem ir aptuveni iezīmēts topošās grāmatas formāts un saturs – tās apjoms sagaidāms ne mazāks par Imanta Lancmaņa un Angelikas Berči kopdarbu „BERTSCHY”, kura iznāca 2011. gada pavasarī, piebilst G. Šnipke.
Grāmatas sākumā paredzēts analizēt Liepājas pilsētplānošanu, apbūves noteikumus un agrāko būvniecības periodu arhitektūras fonu, kas noteica tieši mūsu pilsētai īpašas jūgendstila izpausmes, bet grāmatas lielākā daļa būs veltīta Liepājas jūgendstila ēkām, kā arī to dekoratīvajām iekštelpu apdarēm u.c. interjeru elementiem.
Ilustrācijās būs iespēja redzēt gan ēku plānus, gan citu vēl atrodamo dokumentālo liecību kopijas, gan namu un to detaļu mūsdienu fotogrāfijas.
Strādājot pie grāmatas, J. Krastiņš Liepājā ieradīsies vēl daudzkārt un tāpēc katrs liepājnieks ir laipni lūgts izrādīt sapratni un visu iespējamo pretimnākšanu gadījumos, kad jūgendstila vērtību apzināšanai nepieciešama piekļuve lietu un dokumentu krājumiem, namu pagalmiem vai kāpņu telpām.
Pilsētas Būvvaldes speciālisti jau ir uzrunājuši daudzus dzīvokļu īpašniekus, kuru mājās atrodas īpaši interjera elementi – sienu vai griestu apdare, krāsnis, durvis, grīdas.
„Viena no lielākajām Liepājas jūgendstila pētniecības grūtībām ir nepilnīgā vēsturisko dokumentu bāze par šo periodu, tāpēc Būvvalde lūdz pieteikties katru, pie kura glabājas 20. gadsimta sākuma projekti, mājas grāmatas vai citi ar ēku īpašumiem un būvniecību saistīti dokumenti, to kopijas, kā arī namu sākotnējā izskata vai būvdarbu laika fotogrāfijas,” uzsver G. Šnipke.
Par namu plāniem vai citiem dokumentiem, kas attiecināmi uz Liepājas būvvēsturi laikā no 1902. līdz 1914. gadam, ikviens ir aicināts un lūgts informēt pilsētas Būvvaldi, vēršoties pie G. Šnipkes vai pieminekļu aizsardzības inspektores Ilzes Bernātes.
