Bijusī madame Hoyer viesnīca. Kļuva slavena ar to, ka 1697. gada aprīļa beigās, maija sākumā te uzturējies Krievijas cars Pēteris I, kurš ar saviem pavadoņiem (diplomātiskā misija, kas vēsturē ieguvusi nosaukumu Lielā Sūtniecība) caur Kurzemi un Kēnigsbergu devās uz Rietumeiropu nolūkā labāk iepazīt Rietumeiropas dzīvesveidu dažādās nozarēs. Pēteris I gribēja eiropeisko dzīvesveidu ieviest Krievijā, kuru tolaik varēja uzskatīt par atpalikušu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.
Parasti Liepājā par šo notikumu runā diezgan negatīvā nozīmē, saistot to ar Krievijas imperiālistiskajiem tīkojumiem un slaveno Pētera frāzi par loga ciršanu uz Eiropu caur Baltijas jūru. Tomēr uz to var paskatīties arī citādā nozīmē, un, proti, tādā, ka salīdzinoši mazā Liepāja ir kalpojusi par iedvesmas avotu slavenajam caram un tādējādi Liepāja ir ietekmējusi (lai arī tikai dažās jomās) tik milzīgas valsts kā Krievijas impērija vēsturi. Ir zināms (pēc Pētera I paša memuāriem), ka Liepājā viņš apmeklējis kuģu būvētavu un aptieku tagadējā Rožu laukumā, lai smeltos pieredzi. Bet aptieka (Zaļā aptieka; šī aptieka Rožu laukumā pastāvējusi līdz pat Otrajam Pasaules karam) caram tā iepatikusies, ka viņš to pamatīgi izpētījis, iztaujājis aptiekāru un vēlāk atzinis, ka tieši šajā- Liepājas aptiekā redzētais- viņu lielā mērā iespaidojis, kad viņš rakstījis Aptieku likumu Krievijas impērijai. Un vēl vēsturē plaši zināms ir fakts, ka tieši Liepājā Pēteris I pirmo reizi ieraudzīja atklātu jūru.
Pati viesnīca ir atradusies Kungu ielā, kopā ar pagalmu un viesnīcas kroga ēku, kas atrodas Bāreņu ielā, tā veidojusi vienotu ansambli, ko mūsdienās dēvētu par „viesnīcas kompleksu”. Tautas mutē iegājies apzīmējums „Pētera I namiņš” parasti tiek attiecināts uz ēku Bāreņu ielā, kurā atradies viesnīcas krogs. Ir zināms, ka Pēteris un viņa pavadoņi tur rīkojuši dzīres.
Viesnīcas ēkā padomju varas gados darbojās Liepājas Kuģniecības un zvejniecības muzejs, bet tagad tā stāv tukša. Ēkā Bāreņu ielā padomju varas gados darbojās izstāžu zāle, tagad - folkloras centrs. Pagalmā padomju varas gados uzcelta vēl viena ēka, kurā tolaik darbojās dzintarapstrādes darbnīcas, pēc tam kādu laiku - privāts teātris, tagad ēka ir tukša.
Liepājas Krievu kopiena vairākkārt ir atgriezusies pie sarunas par nepieciešamību šeit uzstādīt, piemēram, Pētera I pieminekli. Daudzos Liepājas iedzīvotājos tas izraisa pretestību, vairāk gan ideoloģiska rakstura.
Tomēr Pētera I pieminekļi atrodas vairākās pasaules pilsētās, kuras viņš savulaik apceļojis (pamatā - tieši Lielās Sūtniecības laikā). Pēterim I ir uzcelts piemineklis Briselē, Antverpenē, Londonā, Roterdamā u.c. Ja būtu iespējams novērst ideoloģisko aizspriedumu radītos šķēršļus, tad kultūrvēsturisks objekts, kas saistītos ar Pētera I vārdu, varētu kļūt par ievērojamu kultūras tūrisma objektu Liepājā. Pēteris I ir vēsturiska personība, kas daudzu cilvēku apziņā nebūt nesaistās tikai ar Krieviju. Ja Pētera I vārdu pozitīvā nozīmē saistītu ar Liepāju (piemēram, no jau pieminētā iedvesmas viedokļa), Liepājai tas būtu ieguvums un kultūras tūrismu veicinošs moments.
